Łukašenka nie zarehistravany ŭ jakaści ŭdzielnika pražskaha samita
Rehistracyja ŭdzielnikaŭ samita zaviaršyłasia 30 krasavika.
Alaksandr Łukašenka nie zarehistravany ŭ jakaści ŭdzielnika ŭstanoŭčaha samita prahramy Jeŭrasajuza «Ŭschodniaje partniorstva», jaki projdzie 7 maja ŭ Prazie.
Rehistracyja ŭdzielnikaŭ samita zaviaršyłasia 30 krasavika. Jak paviedamiŭ pres‑sakratar premjer‑ministra Čechii, jakaja staršynstvuje ŭ ES, Iržy Francišak Potužnik, na hety momant kiraŭnik Biełarusi «nie paćvierdziŭ svoj udzieł».
Pry hetym Potužnik admoviŭsia nazvać biełaruskich udzielnikaŭ samita, rastłumačyŭšy, što «abnarodavańnie śpisu nie praduhledžvajecca». Pavodle słoŭ pres‑sakratara, krainy ES i šeść krain — udzielnic «Uschodniaha partniorstva» buduć pradstaŭleny na sustrečy ŭ Prazie «pieršymi i druhimi asobami».
Češskaje infarmahienctva CTK sa spasyłkaj na kampietentnuju krynicu paviedamlaje, što delehacyju Biełarusi na samicie ŭznačalić pieršy vice‑premjer urada Uładzimir Siamaška, adnak u Minsku hetyja źviestki pakul nie paćviardžajuć. Pres‑sakratar premjer‑ministra Biełarusi Alaksandr Cimašenka 1 maja zajaviŭ, što nie vałodaje infarmacyjaj ab tym, chto ŭznačalić biełaruskuju delehacyju ŭ Prazie. Nie abviaščajuć śpis udzielnikaŭ samita i ŭ MZS Biełarusi.
Va «Uschodniaje partniorstva» ŭvachodziać 27 krain ES i šeść krain‑partnioraŭ — Azierbajdžan, Armienija, Biełaruś, Hruzija, Małdova i Ukraina. U prajekcie sumiesnaj dekłaracyi samita vykazana ŭpeŭnienaść, što hetaja inicyjatyva «budzie pracavać na karyść demakratyčnych kaštoŭnaściej, umacavańnia stabilnaści i roskvitu, pryniasie ŭstojlivyja i adčuvalnyja vyhody hramadzianam usich krain‑udzielnic».
Kamientary