Pensijaner ź Viciebsku nia byŭ na svaim zaharadnym učastku ŭ vioscy Arlany
Sieńnienskaha rajonu vosiem hadoŭ. A kali vyjšaŭ na pensiju j pryjechaŭ žyć u viosku, pabačyŭ čystaje pole.

Pensijaner ź Viciebsku nia byŭ na svaim zaharadnym učastku ŭ vioscy Arlany

Učastak u piaćdziasiat sotak z haspadarčymi pabudovami i domam pesijaner nabyŭ u tutejšaha kałhasu ŭ pačatku dzievianostych. U dźvie tysiačy vośmym chacieŭ pierasialicca ŭ viosku.
Viktar Bialinski, peśnijaner: «Dačce voś ciapier budzie 18 hadoŭ, žonka pajšła na pensiju ŭ žniŭni, i my vyrašyli siudy pierajechać, a dačce pakinuć kvateru, jak zazvyčaj u dobrych siemjach heta robicca».
Siońnia ŭ kałhasie pra tuju kuplu‑prodaž niama nivodnaha zapisu. Šukać haspadara nia stali, vyrašyŭšy, što budynak jašče naležyć kałhasu. Apytali tolki tutejšych žycharoŭ i źviarnulisia ŭ padatkavuju. Za karystańnie hetym učastkam u miascovy skarb hrošy nie prychodzili.
Leanid Rumo, staršynia Chodcaŭskaha sielskaha savietu:
«Jon abaviazany byŭ pry pakupcy chaty dać adras i rehularna vypłočvać padatki jak na ziamlu, tak i na nieruchomaść. Hetaha nia stałasia!».
Siońnia ŭ sielskim saviecie terminova šukajuć pakinuty budynak. Naŭzamien źniesienaj, pensijaneru padbirajuć novuju chatu. I pierapraviarajuć śpisy ladaščaha žytła.
Tut užo zraŭniali ź ziamloj bolš za dvaccać učastkaŭ.
A my vam kazali: «nie dumajcie, što heta kapiejki»! Stali viadomyja źviestki, kolki padachodnaha biełarusy Litvy pieraličyli roznym hramadskim strukturam
Kamientary